1975. gada Ziemassvētku sezona amerikāņu uzņēmējam Gerijam Dālam finansiāli izvērtās veiksmīgākā viņa karjerā, jo viņa trakā ideja pārdot parastus akmens oļus, pozicionējot tos kā mājdzīvniekus, nostrādāja un padarīja viņu par miljonāru ļoti īsā laikā.

Gerijam idejas grauds ienāca galvā sarunu gaitā, kuras notika atpūšoties bārā kopā ar draugiem. Cita starpā tika skarta tēma par mājdzīvniekiem, to postošo dabu, jo reizēm tie bojā mēbeles, ka aiz tiem ir jāvāc, pastāvīgi jāpievērš uzmanība, jāved ārā utt. Gerijs jokojot teica, ka viņu šīs problēmas neskar, jo viņam mājās ir akmens mājdzīvnieks.

Visi kopīgi par to pasmējās, taču Gerijam radās vēlme šo ideju attīstīt tālāk. Pārnākot mājās viņš sāka rakstīt iedomātā akmens mājdzīvnieka kopšanas un trenēšanas pamācību. Detalizēti tika aprakstīts, kā labāk to kopt, kādus trikus tas veic vislabāk – tēlot beigtu bija populārākais. Un ka tas būs draugs un kompanjons uz ilgiem laikiem, jo ir mūžīgs.

Vēlāk Dāls piesaistīja divus savus kolēģus kā investorus, kuri noticēja viņa idejai un ieguldīja 10000 dolārus – tiem laikiem nopietnu summu. Tā paša gada augustā Pet Rock piedzīvoja savu debiju dāvanu izstādē Sanfrancisko. Cilvēkiem ideja iepatikās un vairāki uzņemumi pasūtīja tos vairumā.

Būdams reklāmas kopiraiters Dāls prata rakstīt preses relīzes. Pēc neilga laika slavenais Newsweek izveidoja rakstu ar bildēm, vēl vairāk palīdzot Dāla idejai gūt plašāku rezonansi, kas pārvērtās par āziotāžu. Un tādā veidā samērā īsā laikā viņa joks bārā kļuva par valsts mēroga femonenu.

Uz Ziemassvētku laiku Dāls ar kompanjoniem dienā vidēji pārdeva ap 100000 akmeņus. Kopā viņiem izdevās pārdot ap pusotru miljonu eksemplāru. Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecības cena toreiz bija 3,95 dolāri. Atskaitot uzcenojumu mazumtirgotājiem, maksājumus investoriem, izdevumus par iekapojumu, drukāšanas pakalpojumiem utt, tīrā peļņa pašam Dālam no katra akmens bija viens dolārs.

Tiesa, vēlāk kompanjoni iesūdzēja Dālu tiesā, par to, ka nesaņēma godīgu daļu no peļņas un lieta beidzās ar to, ka Dāls viņiem izmaksāja izlīguma naudu, taču summa nav zināma.

Taču kas tieši nostrādāja šai idejā un kāpēc cilvēki tik ļoti pirka šos akmeņus, kurus Dāls iepirka par aptuveni vienu centu gabalā? Protams, ka tas nebija akmens olis pats par sevi, ko cilvēki pirka.

Tas bija stāsts, spēle, iepakojums un izklaides iespēja, ko Dālam izdevās iepārdot kā ideju. Katrs komplekts sastāvēja no kartona kastes ar caurumiem ventilācijai, kas atgādināja nelielu dzīvnieku transportēšanas būri, katrs akmens rūpīgi iepakots koka skaidās – komfortam, un tas viss kopā ar neordināro pamācības instrukciju veidoja komplektu, kas līdz šim nekad nevienam nebija ienācis prātā. Nostrādāja tas, ka ideja bija unikāla.

Kā vienā intervijā izteicās pats idejas autors: „Mēs iepakojām humora izjūtu”. Cilvēki to pirka.

Turpmākajos mēnešos un gados ir bijuši vairāki līdzīgi projekti, taču nekas no tā nenostrādāja tādā mērogā kā Pet Rock fenomens.

Comments are closed.