Es šaubos, ka daudzi no jums zināja, ka apelsīnu sula radās kā risinājums apelsīnu pārprodukcijai un rezultātā tika izveidota metode, kā radīt pieprasījumu tur, kur tas agrāk nekad neeksistēja.

Man patīk pētīt stāstus par veiksmīgām mārketinga kampaņām reklāmas vēsturē. Un viena no tādām ir stāsts par apelsīnu sulu. Jo tur ir daudz ko pamācīties. Kā radīt absolūti jaunu produktu, kā palielināt produktu noietu vairākkārtīgi un kā rezultātā pēc dažām desmitgadēm inovatīvais produkts kļūst par otru populārāko brokastu dzērienu Amerikā.

20. gadsimta sākumā Kalifornijas augļu audzētāju asociācija saskārās ar problēmu – pateicoties jaunām tehnoloģijām lauksaimniecībā, viņu audzēto apelsīnu dudzums pārsniedza pieprasījumu. Nācās meklēt risinājumu. Un viņi to rada. Kopā ar reklāmas aģentūru Lord & Thomas tika izveidots jauns zīmols – Sunkist Growers. Tas kā kooperatīvs pastāv vēl šobaltdien. Ilgāk kā gadsimtu.

1907. gadā nolīgtās reklāmas aģentūras priekšsēdētajs, vārdā Alberts Laskers – tolaik slavens mārketinga speciālists un kopiraiters, nāca klajā ar lielisku ideju – pārdot vairāk apelsīnus varētu tad, ja tos spiestu sulā un padarītu to par ieradumu. Jo vidēji toreiz cilvēks vienā reizē apēda pusapelsīnu, taču sulai būtu vajadzīgi kādi 3 apelsīni.

Pats interesantākais ir tas, ka ar vienu šāvienu izdevās nošaut divus zaķus. Jo faktiski viņi reklamēja sulasspiedi. Primitīvu rokas sulasspiedi, kur griež pusi apelsīna un izspiež sulu. Tāpat tika promotēta ideja par apelsīnu sulu kā veselību uzlabojošu produktu.

Un tā radās reklāmas kampaņa ar nosaukumu „Dzeriet apelsīnu!” Tā izrādījās ļoti veiksmīga kampaņa, kura tika publicēta avīzē.

Tajā laikā apelsīniem zināmā mērā bija luksuspreces statuss un Sunkist savus apelsīnus pārdeva, katru atsevišķi ietītu papīrā. Sakrājot zināmu papīrīšu daudzumu, cilvēki varēja tos izmantot kā kuponus, lai dabūtu atlaidi sulasspiedei.

 

Lietas, ko noteikti var mācīties no šī stāsta?

  • Ka ir iespējams radīt pieprasījumu caur inovatīvu produktu. Parasti piedāvājums ir tikai tur, kur ir pieprasījums, bet šis ir reversā pagriezts process. Šo ideju bija iespējams pārdot pateicoties tam, ka apelsīnu sula tika reklamēta kā veselību veicinošs produkts un tika piedāvāta ierīce tās iegūšanai (sulasspiede).

 

  • Reklamējot šo kā produktu veselīgam dienas sākumam, tika radīts ikdienas rituāls brokastīm, kas nozīmēja pastāvīgus klientus un apelsīnu noietu. Rezultātā, pārdoto apelsīnu daudzums pieauga par 400%. Un pieprasījums tikai turpināja augt. Ieradumam ir spēks!

 

  • Laskers bija slavens kopiraiters, jo sevis veidotajās reklāmas kampaņās viņš pastriprinātu uzmanību veltīja tieši pārdošanas tekstiem. Savu kopiraitinga tehniku viņš sauca par pārdošanu drukātā formātā.

 

Nobeigumam pastāstīšu stāstu, kā tika radīts noiets produktiem laikā, kad vēl nebija avīzes un parasts pilsonis nemaz nemācēja lasīt. Tas bija ar aizliegtā augļa metodi.

Prūsijas karalis Frīdrihs Lielais reiz atrisināja briestoša bada problēmu savā karaļvalstī. Tas bija laiks, kad nesen no Dienvidamerikas spāņu kolonisti atveda uz Eiropu kartupeļus kā jaunu barības avotu.Frīdrihs Lielais bija cilvēks, kas atbalstīja zinātni un apgaismību un viņam kartupeļi likās ļoti piemēroti tam, lai pabarotu tautu, jo tos bija viegli audzēt, tie bija bagāti ar barības vielām un minerāļiem un samērā lēti.

Taču zemnieki tos nepieņēma, kā jau daudz ko jaunu. Un tie nevēlējās kartupeļus audzēt kā pārtiku. Bet  Frīdrihs Lielais nāca klajā ar ideju. Viņš lika iestādīt kartupeļu laukus Berlīnes pievārtē un stingri tos apsargāt.

Tas zemniekos radīja ziņkāri. Sargiem tika likts pievērt acis uz to, ja kāds zemnieks tur ielien nozagt dažus kartupeļus. Aizliegtā augļa efekts nostrādāja. Ar laiku zemnieki tos pieņēma un sāka labprātīgi audzēt. Kartupeļi tika pieņemti kā pilnvērtīgs produkts. Kā rezultātā vācu kulinārijā kartupelim mūsdienās ir īpaša loma.

Comments are closed.